ĢZZF hidroģeologi, pārstāvot Latvijas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas pētniekus, piedalīsies ANO Pazemes ūdeņu samitā 2022 Parīzē

Sākums - 6. decembrī plkst. 15.30 (pēc Latvijas laika).
Visiem interesentiem ir iespēja REĢISTRĒTIES tiešsaistes dalībai bez maksas ---> groundwater-summit.org/about-gws-registration/

ANO Pazemes ūdeņu samita 2022 mērķis ir pievērst visas sabiedrības uzmanību pazemes ūdeņiem un dažādām ar tiem saistītām problēmām starptautiskā mērogā, tādējādi veicinot pazemes ūdeņu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Diskusijās piedalīsies plaša mēroga eksperti no visas pasaules – atzīti zinātnieki, politikas veidotāji, ūdens apsaimniekotāji un izmantotāji, kā arī vietējo kopienu pārstāvji.

Hidroģeologi stāstīs par inovatīvu izstrādāto rīku hidroģeoloģiskās informācijas uzglabāšanai, kura mērķis ir veicināt pazemes ūdeņu pārvaldību pārrobežu teritorijās. Rīks tiek testēts Latvijas-Igaunijas un Polijas-Ukrainas pārrobežu ūdens nesējslāņos, un katra no šīm teritorijām ir unikāla tās hidroģeoloģisko, vides un politisko apstākļu dēļ. Pazemes ūdeņi ir vēl nenovērtēts resurss globālā mērogā, jo tie atrodas zem zemes un ir paslēpti mūsu skatam. Vienīgā vieta, kur pazemes ūdeņi izplūst zemes virspusē dabiskā veidā ir avoti. Latvijā pazemes ūdeņi nodrošina vairāk nekā pusi ūdensapgādes un ir teju vienīgais dzeramā ūdens resurss ārpus galvaspilsētas.

Pazemes ūdeņu aizsardzība ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas ilgtspējīgas attīstības uzdevumiem, jo pazemes ūdeņi nodrošina dzeramo ūdeni, saistīto ekosistēmu pastāvēšanu (upes, ezeri, mitrzemes), kā arī virkni citu ekosistēmu pakalpojumu, tajā skaitā iespēju pielāgoties arvien ilgākiem sausuma periodiem. Neskatoties uz to, ka Latvija ir nodrošināta ar ievērojamiem pazemes ūdeņu krājumiem ar labu kvalitāti, mums netrūkst arī risināmo problēmu. Pie tām pieder riska zonas Liepājas apkārtnē (vēsturiska jūras ūdeņu intrūzija sasāļojusi dzeramo ūdeni), Baltezerā (mākslīgā pazemes ūdeņu papildināšana no zemas kvalitātes Mazā Baltezera) un Inčukalnā (gudronu dīķu radītais piesārņojums un tā pārvietošanās Gaujas virzienā). Kā arī izaicinājumus rada klimata pārmaiņas mijiedarbībā ar jaunu piesārņotāju nonākšanu apkārtējā vidē (mikroplastmasa, medikamenti, pesticīdi u.c.).

Vairāk par projektu, kurā tiek izstrādāts pārrobežu pazemes ūdeņu pārvaldības rīks ---> eu-waterres.eu/ .

Sabiedrības iesaiste pazemes ūdeņu apsaimniekošana ir neatsverams palīgs zinātniekiem.
Iesaisties sabiedriskajā avotu monitoringā un uzzini vairāk ---> avoti.info/