Ģeogrāfijas skolotāji tiekas ikgadējā LU zinātniskajā konferencē

Jānis Turlajs (SIA “Jāņa sēta”) atklāja sekcijas darbu ar ziņojumu “Konfliktu cēloņi Āfrikā”. Tajā viņš stāstīja par sociālo un ekonomisko faktoru izraisītajiem konfliktiem Āfrikas kontinentā. Bagātīgais informācijas materiāls un autora ceļojumu fotogrāfijas radīja gan klātbūtnes sajūtu, gan lika raisīties pārdomām par trauslo pasaules politisko karti. Ziņojumā plaši un daudzpusīgi tika analizēti daudzo konfliktu cēloņi - nabadzība, kolonizācijas sekas, savulaik ar lineālu novilktās valstu robežas, etniskā daudzveidība, rasu problēmas, savstarpēji aizspriedumi, neiecietība, cīņa par resursiem, korupcija un citi.

Māris Bērziņš (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas asociētais profesors) ziņojumā “Radošajās un zināšanu ietilpīgajās nozarēs strādājošo ģeogrāfija un demogrāfiskais profils” dalījās ar veiktā pētījuma rezultātiem. Līdzšinējie pētījumi Latvijā (Rīgā) liecina, ka pieaug iedzīvotāju sociāli telpiskā nošķiršanās un sabiedrības polarizācija. Radošajās un zināšanu ietilpīgajās nozarēs strādājošo izvietojumā zināma saistība ar privātmāju rajoniem pilsētās, bet dzimumu griezumā šajās jomās būtisks pārsvars ir sievietēm un īpaši vecuma grupā virs 50 gadiem. Skolotāji gan neesot ģeogrāfiski mobila grupa attiecībā uz dzīvesvietas maiņu.

Andris Ģērmanis (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija) ziņojumā “UNESCO starptautiskā izglītības akcija ”Pasaules lielākā mācību stunda 2021” Latvijā: klimata izglītība” dalījās ar paveikto akcijā un minēja arī daudzus piemērus klimata izglītības jomā. Starptautiskajā izglītības akcijā Latvijas skolas piedalās jau kopš 2015. gada. Aizvadītajā gadā uzmanība tika pievērsta klimata pārmaiņām. Interesanti, ka, kaut arī akcija piedāvā sagatavotus stundu plānus, vairums Latvijas ģeogrāfijas skolotāju tomēr veido paši savus stundu plānus, izmantojot ļoti radošas idejas. Var secināt, ka, piedaloties Pasaules lielākajā mācību stundā, tiek veicināta globālā pilsoniskuma izglītība un skolēnu līdzdarbošanās pasaules problēmu risināšanā, tiek īstenotas mācību stundas par globālajiem jautājumiem, izmantojot dažādus materiālus, kas atbilst skolēnu vajadzībām un izpratnei. Būtiska ir arī piedalīšanās pieredzes apmaiņā par globālo izglītību ar citiem skolotājiem un interesentiem izglītības jomā.

Imants Kukuļs (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas docents) ziņojumā “Vides akadēmijas tēmas un sadarbības iespējas” aicināja ikvienu skolēnu iesaistīties Vides akadēmijā, kas ir fakultātes iniciatīva skolēniem vides izglītības apguvei. Plānots Vides akadēmijas tematus piesaistīt vidusskolas ģeogrāfijas programmā ietvertajiem, lai katrs vidusskolēns, kurš apmeklē Vides akadēmiju, triju gadu laikā var papildināt savas skolā iegūtās zināšanas un prasmes vides jomā. Tālākā nākotnē varētu tikt attīstīta arī lauku pētījumu izvēršana. Tika apspriesta arī iespēja skolotāju tālākizglītības kursu organizēšanai par augsnēm.

Marija Kiršteine (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) ziņojumā “Kā izmantot klimata datu portālu? Mēnešu klimatiskie apskati” padalījās ar noderīgu rīku ”Klimata portāls”, kurā apkopota jaunākā informācija par katra mēneša klimatiskajiem aprakstiem un ievietots lietderīgs kartogrāfiskais materiāls. Klimata portālā iespējams atrast interesantu un ļoti noderīgu informāciju skolām ģeogrāfijas mācīšanā. Īpaši noderīgi ir jaunie mēnešu klimata apraksti, kuros ir gan dati par jauno klimata normas periodu, salīdzinājums ar iepriek-šējo periodu, fenoloģiskie novērojumi, interesantie novērojumi (rekordi) un arī konkrētajā mēnesī novērotās bīstamās parādības.

Daina Keidāne (Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs) ziņojumā “Klimata pārmaiņu mācīšana skolās, akcentējot konstruktīvo žurnālistiku” izstāstīja par starptautiskā projekta pieredzi un materiāliem, izmantojot konstruktīvās žurnālistikas metodi. Ar projektu paredzēts attīstīt skolēniem vairākas prasmes - papildināt zināšanas par klimata pārmaiņām, attīstīt zaļās prasmes, pilnveidot zinātnisko kompetenci un arī digitālo kompetenci. Projektā piedalās sešas skolas no Rīgas, Tallinas, Amsterdamas un Valensijas. Šajā gadā plānoti vairāki semināri, kuros piedalīties tiks laipni aicināts ikviens interesents.

Ina Jukēvica (Rīgas Centra humanitārā vidusskola) ziņojumā “Digitālie rīki atgriezeniskajai saitei” dalījās pieredzē par daudzveidīgu digitālo rīku un paņēmienu izmantošanu, lai būtiski atvieglotu katra skolotāja darbu. Ilgstoši strādājot attālināti, katrs skolotājs meklējis un atradis idejas sava darba organizēšanai. Apgūti daudzi noderīgi digitāli rīki, no kuriem daudzus varam izmantot arī tagad, kad strādājam klātienē. Daudzi no tiem šodien liek pārplānot un mainīt skolotāja darbu. Tika uzsvērts, ka šie jaunie rīki atvieglo skolotāja darbu.

Ģirts Burgmanis (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas pētnieks) ziņojumā “Uzdevumu veidošanas stratēģijas ģeogrāfijā un digitālie atbalsta rīki” arī stāstīja par digitālajiem rīkiem un prezentēja vairākas uzdevumu veidošanas stratēģijas. Īpaša uzmanība tika pievērsta tematiem par biomām, ko ģeogrāfijā māca 8. klasēs.

Juris Paiders (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas docents) ziņojumā “Globālās attīstības tendences: tradicionālā enerģētika un “zaļais kurss” runāja par pasaules attīstības tendencēm, kuras liek aizdomāties un paspilgtina kritiskās domāšanas prasmju nepieciešamību ģeogrāfijā. Bieži uz vienu un to pašu jautājumu iespējams paskatīties atšķirīgi, arī rezultātus iespējams interpretēt dažādi. Un īpaši to var teikt par jēdzienu “zaļš”, kur vairākas patiesības, tādēļ svarīgi attīstīt kritiskās domāšanas prasmes.

Zaiga Tenisone (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ziņojumā “Lauka darbu loma un datu vākšanas, to apkopošanas metodes” dalījās ar skolēnu veikto lauka pētījumu rezultātiem, idejām un datu iegūšanas un vizualizēšanas rīku “ArcGis Collector”. Vidusskolēni veikuši lauka darbus, skaitot veikalus un viesnīcas Vecrīgā, analizējot dotos datus un analizē izmantojot arī kartogrāfiskās darba metodes, kas ģeogrāfijas mācību priekšmetā ļoti svarīgas.

Žanna Murahina (Aizkraukles novada vidusskola) ziņojumā “Projekta “Young Innovators” pieredze: metodes un rīki ģeogrāfijas stundām” runāja par projekta “Young Innovators” pieredzi, metodēm un rīkiem, kuri pielietojami ģeogrāfijas stundās. “Young Innovators” ir eksperimentāla programma par sistēmisko domāšanu 12-18 gadus veciem jauniešiem, lai veicinātu uzņēmējspējas un sociālās prasmes, kas vērstas uz klimata pārmaiņu un vides problēmu mazināšanu un savas dzīves vides uzlabošanu.

Santa Baumane (Jelgavas Valsts ģimnāzija) un Līna Bužoka (Ikšķiles vidusskola) ziņojumā “Piemēri ģeogrāfijā kompetenču pieejas realizēšanai” dalījās ar lietderīgiem mācību paņēmieniem un metodēm, kā arī piemēriem ģeogrāfijā kompetenču pieejas realizēšanai. Kartes stāsti, atgriezeniskā saite, infografiku veidošana, domu kartes ir tie jautājumi, uz kuriem tika likti galvenie aspekti. Interesi raisīja arī piedāvātie tematu atsegumi un to veidošanas iespējas, kā arī snieguma līmeņu apraksti.

Elīza Skutāne (Latvijas Nacionālais dabas muzejs) ziņojumā “Jaunumi un aktualitātes Dabas muzejā” atklāja mums pavisam citu muzeju, prezentējot jaunumus un izstrādātos atbalsta materiālus skolotājiem, kā arī ikvienam interesentam. Pandēmijas laikā Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir būtiski mainījies. Muzejam ir jauna mājas lapa, jaunas ekspozīcijas, izveidotas filmas, interaktīvas kartes, muzejam ir pat arī jauns skatlogs. Arī šajā gadā muzejs gaida savus apmeklētājus.

Katrīna Elizabete Puriņa-Biezā (projekts “DigiKlase”) ziņojumā “Projekts “DigiKlase”. Kā skolotājam neapjukt digitālu mācību materiālu džungļos?” runāja par mācību materiālu un dažādu digitālo rīku platformu “DigiKlase”. Tā ir par brīvu pieejama mācību materiālu krātuve skolotājiem visā pasaulē. Projekta vadītāja aicināja arī skolotājus veidot un ieteikt materiālus šai platformai.

   Raksts publicēts laikrakstā "Izglītība un Kultūra" 2022. gada 4. martā.