Akadēmiskais centrs
Humusvielas var uzskatīt par visizplatītāko dabiskas izcelsmes organisko vielu grupu uz Zemes. Tās ir atrodamas augsnē un izšķīdušā veidā arī virszemes ūdeņos, kā arī veido nozīmīgu daļu fosilo nogulumu (kūdru, lignītu, ogles). Humusvielas veidojas, sadaloties dzīvajiem organismiem, kā arī biosintēzes rezultātā no zemmolekulāriem savienojumiem. Humusvielas raksturo augsta noturība vidē un lielmolekulāra, heterogēna uzbūve. Humusvielām piemīt spēja veidot kompleksus savienojumus ar metāliem un šķīdināt hidrofobas organiskas vielas. Šo īpašību dēļ humusvielu klātbūtne var būtiski ietekmēt vidē noritošos bioloģiskos procesus, kā arī vidi piesārņojošo vielu kustīgumu un toksiskumu. Ņemot vērā šīs unikālās humusvielu īpašības, mūsdienās ir atrastas neskaitāmas to pielietošanas jomas, sākot ar lauksaimniecību un beidzot ar vides rekultivāciju un medicīnu.
Humusvielu konferences mērķis ir dalībniekiem sniegt iespēju iepazīties ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem un veicināt radošas diskusijas par dabiskas izcelsmes organisko vielu lomu vidē, kā arī inovatīvām to izmantošanas iespējām.
Konferencei kopumā ir pieteikti 55 ziņojumi, un tajā piedalīsies humusvielu pētnieki gan no tuvākajām kaimiņvalstīm un Eiropas, gan plaši pārstāvēta būs Krievija, kur humusvielu izpētei ir sena vēsture. Konference tiks atklāta ar emeritētā profesora Ole K. Borggaarda (Kopenhāgenas Universitāte) referātu “Dabiskas izcelsmes organisko vielu šķīdumu potenciālās izmantošanas iespējas augšņu attīrīšanā no smago metālu piesārņojuma”. Ar ziņojumiem uzstāsies arī profesors, Dr.habil.chem. Māris Kļaviņš un profesors, Dr. hab. biol. Ģederts Ieviņš, kuri ir starptautiski atzīti humusvielu pētnieki no Latvijas.
Konferences noslēguma dienā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt Cenas tīreli un doties pārgājienā, lai apskatītu purva ezerus, kūdras ieguves laukus un neskarto purva dabu.
 Ziemeļvalstu-Baltijas valstu nodaļu. ){kind=link}