Akadēmiskais centrs
Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa, savvaļi ainaviska un tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams leduslaikmetā nogulsnēts zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledusezera sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulītēm un Ventspils lagūnas tumšbrūnā gitija (sapropelis) un kūdra.
Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organikas slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst lielāks. 2001. gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs.
Jūras erozija veido stāvkrastus, bet vienlaikus ir arī to apdraudējums. Erozijas aktivitāte ir stipri saistīta ar klimata izmaiņām un cilvēka saimniecisko darbību. Tādēļ ir jādomā un jārīkojas, lai saglabātu šo teritoriju, it sevišķi tās jutīgāko posmu – kūdras un gitijas atseguma daļu ar ūdenskritumu. Erozijas procesi paši no sevis nepierims. Svarīgi ir sagatavot materiālus, lai par dabas procesiem varētu izglītot gan dabas pagātnes pētniekus un visus interesentus, gan arī vietējos iedzīvotājus, jo ir taču svarīgi zināt, kā un kad veidojusies tā vieta, kurā Tu dzīvo.
Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.
Publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2021. gada ģeovietai, Staldzenes stāvkrastiem, tradicionāli notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Notiks pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un paredzams izvietot stendu ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) Ģeogrāfijas nodaļa un Ģeoloģijas nodaļa, LU Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”, Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldības.
Sagatavoja Dainis Ozols, biedrības Ziemeļvidzemes Ģeoparks un Dabas skaitīšanas projekta eksperts; izmantoti Dabas aizsardzības pārvaldes un LU ĢZZF pētnieču Aijas Ceriņas un Laimdotas Kalniņas materiāli.
