Akadēmiskais centrs
Šogad par Gada ģeovietu ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēta Rundēnu Velna dobe (Rundānu Valna dūbe), kas atrodas Latgales augstienes austrumu daļā, Rundēnu paugurainē. Velna dobe ir izteiksmīgākā no beznoteces ieplakām, kādas izplatītas paugurainajā augstienes reljefā. Turklāt Velna dobe atrodas paugura vidū un kopā ar apliecošo valni veido it kā krāteri. Neparastais paugurs ir nedaudz iegarens, nepilnus 200 m garš, ar lēzenākām ārējām, bet stāvākām iekšējām nogāzēm. Dabā to labāk, pārskatāmības ziņā, iepazīt tagad – bezlapu laikā.
Savdabīgajiem reljefa veidojumiem uzmanību pievērsis Rundēnu ciema ceļa meistars P. Berjoza 1962. gadā. Toreiz viņš ziņoja par savu atradumu Latvijas PSR Ģeoloģijas institūtam. Ģeologi, kas ir pētījuši apkārtnes reljefu ir vienisprātis, ka savdabīgās reljefa formas ir radušās ledāja, tā kušanas ūdeņu un sasalšanas-atkušanas procesu mijiedarbē pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15 000 gadiem. Tomēr to izcelsme un iekšējā uzbūve līdz šim nav pilnībā noskaidrota. Velna dobes apakšā ir izveidojies daļēji ar krūmiem apaudzis purviņš. Pat vasaras vidū tā vidusdaļā saglabājas ūdens lāmas. Teritorijas aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Gada ģeovietas (sākotnēji arī Gada ģeoloģiskā objekta) nominācija Latvijā tiek izsludināta kopš 2008.gada, un kādai nozīmīgai vietai Latgalē tikusi trešo reizi.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu. Publisks izglītojošs pasākums, veltīts Gada ģeovietai, tradicionāli tiek plānots pavasarī, ietverot pārgājienu ar ģeologu piedalīšanos. Paredzams, ka šogad izdosies izveidot pieeju savdabīgajai reljefa formai un izvietot stendu ar skaidrojumu par šis vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām. Neskartu vietu cienītājiem Velna dobē uzmeklējams arī Ģeoslēpnis (Geocaching).
Rundēnu Velna dobes kā Latvijas Gada ģeovietas 2020 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Ludzas novada pašvaldība.
Sastādīja: Dainis Ozols (Ziemeļvidzemes Ģeoparks) un Andris Grīnbergs (Latvijas Petroglifu centrs), izmantoti Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes pētījumu materiāli.
